Pērkonvīri

Latviešu pasaules
mūzikas grupa

Berta.me

  1. Mūzikas stils: mūsdienu tautas mūzika, postfolklora, latviešu pasaules mūzika, world music, storytelling.

    >>>

    Pērkonvīri pirmo reizi sanāca kopā 2010. gadā. Sākotnēji tā bija trīs bungu (un citu sitamo instrumentu) meistaru apvienība: Mikus Čavarts (dūdu un bungu grupas Auļi izveidotājs, ar daudzu gadu pieredzi grupās Iļģi, Auri, Pūces etnogrāfiskais orķestris, Folkvakars, Rīgas danču klubs un citos mūzikas projektos), Tālis Gžibovskis (Latvijas bundzinieku krusttēvs – Eolika, Sīpoli, Modo; pedagoģijas doktors, Rīgas Doma kora skolas pasniedzējs, festivāla Saulkrasti Jazz izveidotājs un mākslinieciskais direktors) un Artis Gulbis (Rīgas pantomīma, Rīsa zvejnieki, Artemisia Absinthium, Buto un citi projekti). Visi ar pieredzi dažādu stilu mūzikā, bet vienojoties interesē par etnisko mūziku un tās izmantošanu jaunradē.

    Bet laika gaitā grupas skaniskais uzstādījums pieaudzis, paplašinājies. Grupā ienāk kokles, stabules, dūdu stabules un balss. Tomēr kocepts pamatā paliek nemainīgs - izmantot tikai pašus senākos, akustiskos skaņrades rīkus. Pērkonvīriem pievienojušies: Kalvis Vītols – sitamie instrumenti (postfolkloras grupa Dārdi, dziedošā Vītolu ģimene, Rāmi riti), Kristīne Ādmine – kokle, koncertkokle, balss, perkusijas (diplomēta etnomuzikoloģe, koklētāju ansamblis Pūt vējiņi, ierakstu studiju mūziķe, deju uzvedums “No zobena saule lēca” u. c. projekti), Oksana Gotlube – stabules, dūdas (senās mūzikas grupas Trakula, Ballare, Lirum, Artemisia Absinthium u. c. muzikāli projekti), Raimonds Bartašēvičs – balss (viņa vārds komentārus neprasa – leģendārās grupas “Pērkons” solists).

    Skanējums

    Latviešu tautas melodijas un dziesmas Pērkonvīru izpildījumā savijas ar bagātīgu sitamo instrumentu pulsāciju, radot brīžiem grandiozu, jaudīgu, brīžiem intīmu un lirisku skanējumu. Latvijas mūzikas kontekstā šāds apvienojums ir unikāls un grūti ietilpināms kādos noteiktos žanra rāmjos. Grupas priekšnesumi klausītājam uzbur skaņas ainas, kurās var sajust mūsu tautas senās kultūras emocionālo vēstījumu; kodus, kas kokļu un celma bungu skaņām un dainu tekstiem ļauj uzrunāt 21. gadsimta rafinēto klausītāju. Taču šajā audumā organiski ieaužas arī pasaules mūzikas (world music) elementi - Āfrikas, Indijas ritmi, gongu meditatīvās un ekspresīvās skaņas, īru bungas un liels daudzums ar citiem neparastiem sitaminstrumentiem (perkusijām), kā arī mūsdienu populārās mūzikas ietekme.

    Lai pastiprinātu šo ceļojuma laikā sajūtu un piešķirtu vēstījumam gan vēl dramatiskākus, gan jautrākus akcentus, grupas pilnajā koncerta versijā ir iekļautas arī latviešu tautas brīnumpasakas epizodes stāstnieces Initas Šalkovskas (stāstniece ar ilgadēju pieredzi, stāstu Ķēniņienes titula ieguvēja, diplomēta kultūras mantojuma speciāliste) izpildījumā. Šeit Pērkonvīru uztāšanās iegūst vēl vienu šķautni – pasaulē populāru priekšnesuma žanru - stāstniecību (storytelling), kurā runātājs nevis izpilda iemācītu tekstu kā aktieris, bet pārdzīvo stāstījumu kā savu pieredzi dzīvā kontaktā ar klausītāju.

    Atsaucoties uz vajadzību īsi noformulēt savu stilistisko virzienu, grupas dalībnieki ir radījuši jaunu, asprātīgu formulējumu – latviešu pasaules mūzika (music of Latvian world).

    Nosaukums

    Protams, pirmās asociācijas rodas ar vareno mitoloģisko tēlu un dabas parādību Pērkonu. Tā balss, dārdi, grandi vēsta dabas nepārspējamo spēku un varenumu un latviešu mitoloģijā saistās arī ar bungu spēli, ko veic Pērkona dēli. Sitamo instrumentu dinamiskās iespējas, ritma pulsāciju elektrizējošā iedarbība un dabas skaņu efekti pilnībā ieved klausītāju šo gadu tūkstošu seno tēlu pārdzīvojumā, aicinot līdzi ne tikai mītiskā varenumā un spēkā, bet arī nesot mieru un harmoniju.

    Tomēr nosaukumam Pērkonvīri ir vēl dažas citas atsauces. Tas ir iedvesmots no populārajā vēsturiskajā triloģijā "Zīmogs sarkanā vaskā" (rakstnieks Jānis Lejiņš) minētajiem seno svētvietu sargātājiem – pērkonvīriem. Grupas nosaukumā šis vārds iegūst simbolisku nozīmi – tautas garamantu sargātāji – līdz ar to apvienojot zem tā gan vīriešus, gan sievietes.

    Nosaukumam ir arī skaniska līdzība ar vārdu dažādu sitaminstrumentu un trokšņu rīku starptautiskam apzīmējumam - perkusijas, kas ceļas no latīņu percussio ar nozīmi 'sist, uzsist radot skaņu'. Tātad līdzīgi kā Pērkons – kas sper, rūc un dārd.

    Ieskaņojumi

    Ieraksti etnomūzikas izlasei Sviests IV 2011. g. - “Ūsiņš” sadarbībā ar koklētāju Laimu Jansoni un “Brāļu gabals” izlasei Sviests V 2013. g. (ar Skaistkalnes pūtējiem). Šie, kā arī albuma DinDaru skaņdarbi iekļauti Latvijas mūzikas informācijas centra CD kompilācijās “Native music” pasaules mūzikas gadatirgiem Womex.

    2015. gadā izdots pirmais grupas albums DinDaru (izdevējs “Lauska”). Vokālās partijas izpilda Imants Daksis (solo dziesminieks), kura īpašās balss iespējas un izpildījums ienes jaunas noskaņas latviešu folkloras materiāla interpretācijā. Lielu ieguldījumu albuma skaņveidē devis skaņu režisors Ģirts Bišs. Albuma 11 kompozīcijas, ieskaitot latviešu mūzikas vēsturē pirmo skaņdarbu celma bungām solo “Vilkačataka”, saņēma atzinīgu novērtējumu mūzikas kritiķu vidū, tai skaitā nodēvējot to par “latviešu atbildi islandiešu Sigur Ros”. Albums nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons 2015”, kategorijā “Labākais Tautas un pasaules mūzikas albums”. Tajā iekļauto latviešu tautas pasaku “Par apgriezto pasauli” Initas Šalkovskas stāstījumā informatīvi papildina ekspertu komentāri CD bukletā - Guntis Pakalns, Janīna Kursīte, Viesturs Rudzītis.

    Koncerti

    Ģertrūdes ielas teātris (2012), festivāls Sviests (2013), festivāls “Ziv zup” (2013), Dziesmusvētku Stāstnieku pasākums (2013), Ritma svētki (2010, 2013), Ziemeļblāzma (2014), festivāls Saulgriezis Valmiermuižā (2015), Jāņi Rīgas Krastmalā (LTV tiešraide), Rīgas pilsētas svētki (2016), festivāls LABADABA (2016), 11. novembra oficiālā koncertprogramma Rīgā (kultūras centrā Iļģuciems, 2017).

    Svētkos - Vikingu festivāls Daugmalē, Plostnieku svētki Strenčos, Ugunsskulptūru izrāde Saldus pilsētas svētkos, Pirtnieku konferencē u.c.

    Ārpus Latvijas – šamaņu festivālā “Isogaisa” (Norvēģija, 2014), pasaules mūzikas festivālā Vīlandē (Igaunija, 2016).

    >>>

    Pērkonvīru koncertsastāvs 2018

    Mikus Čavarts, bungas, perkusijas, balss

    Aleksandrs Jalaņeckis / Tālis Gžibovskis, bungas, perkusijas, balss

    Kalvis Vītols, bungas, perkusijas, balss

    Kristīne Ādmine, kokles, pūšamie instrumenti, balss

    Oksana Gotlube, pūšamie instrumenti, vargāns

    Raimonds Bartašēvičs, balss

    Inita Šalkovska, stāstniece

    Pērkonvīru bundzinieku sastāvs 2018

    Mikus Čavarts, bungas, perkusijas, balss

    Aleksandrs Jalaņeckis, bungas, perkusijas, balss

    Kalvis Vītols, bungas, perkusijas, balss

    Tālis Gžibovskis, bungas, perkusijas, balss